Telpaugi ziemā: laistīšana, gaisma un radiatori

Ziemā telpaugs Igaunijā saņem vairākas reizes mazāk gaismas nekā vasarā un gandrīz neaug. Tam vajag mazāk ūdens, nevajag mēslojumu un vajag aizsardzību no sausā gaisa virs radiatora. Noteikums ir viens: laistīt pēc augsnes sausuma, nevis pēc kalendāra, – tad augi līdz martam izdzīvos bez zaudējumiem.

Laistīšana: tabula pa grupām

Orientieri dzīvoklim pie +20…+22 °C. Pirms katras laistīšanas – pirksts augsnē 3–4 cm dziļumā.

• Sukulenti un kaktusi (eheverija, havortija, gasterija, alveja, mamilārija, opuncija) – reizi 3–4 nedēļās, kad augsne pilnīgi sausa. Litopsus no oktobra līdz martam nelaista vispār: vecās lapas atdod ūdeni jaunajām
• Biezas lapas un sakneņi (sansevjēra, zamiokulks, peperomija, pahira, hoija) – reizi 2–3 nedēļās. Labāk par maz: šie augi ūdeni krāj paši
• Liānas un lielapaini (monstera, filodendrs, scindapsus, singonijs, alokāzija) – reizi 7–10 dienās, kad augšējie 3 cm sausi. Alokāzija ziemā var nomest daļu lapu – tas ir normāli, bumbulis ir dzīvs
• Plānlapaini un mitrumu mīloši (kalateja, maranta, papardes, fitonija, begonija) – reizi 5–7 dienās, augsne nedaudz mitra, bet bez ūdens apakštasītē

Ūdens – istabas temperatūras, nostāvējies vai filtrēts: kalateja un maranta uz hloru un cietu ūdeni reaģē ar brūnām lapu malām.

Radiatori: kurus atbīdīt

Gaiss virs strādājoša radiatora ir 20–30 % mitruma, kā tuksnesī. Plāna lapa atdod mitrumu ātrāk, nekā saknes spēj to piegādāt, un malas izkalst nedēļas laikā.

• Atbīdīt obligāti: kalateja, maranta, fitonija, papardes, spatifilla
• Izturēs: sansevjēra, zamiokulks, sukulenti, scindapsus, aglaonema, hlorofīts

Kas palīdz mitrumu mīlošajiem: paplāte ar slapju keramzītu zem poda (poda dibens nav ūdenī), gaisa mitrinātājs blakus, augu grupēšana – kopā tie veido savu mikroklimatu. Apsmidzināšana dod efektu uz pusstundu un izraisa plankumus uz lapām – labāk netērēt laiku.

Gaisma: kur pārvietot

Decembrī gaišais laiks Tallinā ir sešas stundas, un saule ir zema. Pārvietojiet augus tuvāk logam: metra attālumā no stikla gaismas jau ir trīs līdz četras reizes mazāk nekā uz palodzes. Noslaukiet stiklus un lapas – putekļi apēd līdz 20 % gaismas.

Lampa vajadzīga stādiem, vijolītēm un augiem uz ziemeļu loga, kas manāmi stiepjas. Pārējiem pietiek ar logu: ziemā tie neaug, gaismas pietiek uzturēšanai. Ja liekat lampu – parasta 10–15 W LED 20–30 cm attālumā, 10–12 stundas dienā ar taimeri.

Mēslošana un pārstādīšana – līdz martam

Ziemā augs neaug un mēslojumu neuzņem – sāļi krājas augsnē un apdedzina saknes. Pēdējā mēslošana – septembrī, nākamā – martā, kad parādās jaunas lapas. Izņēmums – augi zem lampas, kas turpina augt: tiem puse devas reizi mēnesī.

Arī pārstādīšanu atliek līdz pavasarim. Ziemā pārstāda tikai avārijas gadījumā – pēc pārlaistīšanas un sakņu puves.

Ko nedarīt

• Nelaistiet pēc grafika „kā vasarā“
• Nelieciet podus uz aukstas palodzes bez paliktņa: saknes aukstā slapjā augsnē pūst. Korķis, putuplasts, koka dēlītis atrisina jautājumu
• Neturiet augus caurvējā vēdināšanas laikā: kalateja nomet lapas pēc desmit minūtēm auksta gaisa
• Nepērciet augus salā bez iepakojuma: piecas minūtes ārā pie −10 °C – un tropu augs neatjaunosies

Biežāk uzdotie jautājumi

Kāpēc kalatejai ziemā kalst lapu malas?

Sauss gaiss virs radiatora un ciets ūdens. Atbīdiet no radiatora, nolieciet uz paplātes ar slapju keramzītu, laistiet ar nostāvējušos vai filtrētu ūdeni.

Vai telpaugiem ziemā vajadzīga lampa?

Lielākajai daļai – nē: ziemā tie neaug, pietiek ar logu. Lampa vajadzīga stādiem, vijolītēm un stiepjošiem augiem uz ziemeļu loga.

Vai augus ziemā var mēslot?

Nē, izņemot tos, kas aug zem lampas. Mēslojums bez augšanas krājas augsnē un apdedzina saknes. Nākamā mēslošana – martā.

Alokāzija nometa lapas – vai tā ir nobeigusies?

Parasti nē. Alokāzija ziemā bieži ieiet miera periodā, atstājot 1–2 lapas vai tikai bumbuli. Laistiet ļoti reti, turiet siltumā – martā tā dos jaunas lapas.

No mūsu kataloga

Visi telpaugi – sadaļā telpaugi, pavasara mēslojumi – sadaļā telpaugu mēslojumi.